Nākot ļoti lēnā solī no darba uz mājām, pieķēru sevi vērojot simpātiskus puišus. Pamanīju arī to, ka mirklī, kad pie auto vai jebkur uzkrītoši vai neuzkritoši ir piemontēts Georga lentenis, persona automātiski pārlec kategorijā “nav nemaz tik simpātisks”.
Vēl pareklamēšu lieliskas reportāžas no Dienvidu metropoles: http://dzivojulaimeritu.wordpress.com/
Publicēts pavasaris
Vakardienas spilgtākais (visraksturojošākais) citāts:
K (tas, kurš nav Igors un kuram nepieder mašīna, un kuram sieva ir strādājusi “Laumā”, un kurš arī brauc uz lidostu sagaidīt draugu): Hoķi skataties?
R (es, kurai jātiek uz Rīgu, jo īstajai mašīnai ģeneratora siksna nokritusi īsi pirms Saldus): Vakar spēles sākumu skatījos. [par LAT:RUS] Kā Jums patika spēles rezultāts?
K: O! Lielisks! Ļoti patika!
R (esmu nelielā neizpratnē, jo LV taču zaudēja. Protams, priekšā sēdošajiem taču ir svītraini treniņtērpi): [pauzīte]: Šovakar arī laikam ir spēle!
K (jūtu, ka dikti smaidīgs): Jā, ar Norvēģiem!
R (jau esmu piemirsusi iepriekšējo fakta konstatāciju un atkal apjūku, jo vēl pirms pāris stundām vectētim skaidroju, ka plkst.21:00 būs spēle ar vāciešiem): [atkal pauzīte un es beidzot atkal saprotu]: Tur jau jūs uzvarēsiet mierīgi!
Epizodes beigas!
Pusotras stundas atslēgvārdi: šoferis nerunā valsts valodā, braucam dikti ērtā BMW, ļoti liela mīlestība pret mašīnu, lidostā tiek sagaidīts trešais “bandas” draugs, kalbasņiks dažbrid tik skaļš, ka es nedzirdu savas domas, ADIDAS rullē!!!
Publicēts Bez kategorijas
Nevar saprast, cik dziļi tajā purvā var brist, ir vērts brist, vai gribu brist un vai vajag brist? Vai varbūt purvs ir stikla kalns?
Publicēts Bez kategorijas
Publicēts Bez kategorijas
Kāds ir patiesi labs darbs no vēdera viedokļa? Tāds, kuru strādājot Tu aizmirsti kas ir pusdienas un saņem par to algu? Vai arī tāds, kuru Tu strādā, lai saņemtu algu, par kuru paēst pusdienas?
Būtībā var vērtēt darba intensitātes eksistenci un lietderīgumu. Pagaidām par vienu punktu es varu nesūdzēties un pat esmu priecīga, cik nu priecīga es vispāŗ jebkad esmu, tomēr pēdējās piezīmes daļa liek apšaubīt pirmās piezīmes otro variantu. Manuprāt, dikti ideāli ir tad, ja ir darbs, kuru strādājot tiek aizmirsts par pusdienām un bonusā tas ir dikti derīgs ne tikai nevienam, bet arī citiem subjektiem. Šādos apstākļos aizmirst pusdienas ir dikti piedodami. Citus variantus nekomentēšu. Nav vērts iedziļināties lietās kuras nav interesantas!
Publicēts pavasaris
